Uz sākumu Par LSPA Vēsture
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas 95 gadi Drukāt
Sestdiena, 09 augusts 2008 09:49

             2016.gada 6.septembrī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija atzīmēja dibināšanas un Latvijas augstākās sporta izglītības 95 gadadienu, vienlaicīgi turpinot gandrīz gadsimtu ilgās augstskolas darbības tradīcijas, lai godam sagaidītu augstskolas simtgadi 2021.gada 6.septembrī.  

JUBILEJAS FOTO 

            Nepieciešamība pēc speciālas mācību iestādes dibināšanas radās 1919.gada pavasarī, kad tā laika progresīvā prese atzīmēja, ka fiziskās audzināšanas teorētiskie jautājumi un organizācijas formas prasa to zinātnisku pamatojumu. Latvijas Izglītības ministrija akceptēja šo sabiedrības izteikto nepieciešamību un 1921.gada 6.septembrī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu dibināt Latvijas Fiziskās izglītības institūtu (LFII). Studentus izglītojošā darbība tika sākta Rīgā, Nikolaja (toreiz Valdemāra) ielā 1 un praktisko nodarbību organizēšanai izmantoja skolu sporta zāles un stadionus. Institūta darbības pamatmērķis bija fiziskās audzināšanas skolotāju sagatavošana; fiziskās audzināšanas teorētisko un praktisko jautājumu risināšana; fiziskās attīstības un audzināšanas pārraudzība valstī. Institūta pirmais vadītājs bija Rumpmuižas skolas skolotājs Mārtiņš Krūze.

            Institūtā mācības ilga 2 gadus un ietvēra 1400 stundas teorētisko un praktisko studiju kursus. Speciālistu sagatavošanā uzsvars tika likts uz viņu praktisko sagatavošanu, kas sastādīja 65,3% no visu studiju apjoma. Savukārt, praktiskajā sagatavošanā prevalēja vingrošana un tādas fiziskās aktivitātes, kas saistītas ar vingrošanu. Tas arī ietekmēja apstākli, ka tajā laikā skolās fiziskā audzināšana tika dēvēta par vingrošanu, bet skolotāji – par vingrošanas skolotājiem. 1922.gada 3.novembrī tika pārskatīts institūtā realizētais mācību plāns, ieviešot nosacījumu, ka katra no 21 mācību priekšmeta noslēgumā pie komisijas studenti turpmāk kārtos pārbaudījumu. 1922.gada 15.novembrī par institūta vadītāju iecēla ārstu Dr. Jēkabu Dilli.

            1923.gadā LFII Pedagoģiskā komisija noteica izlaiduma eksāmenu prasības un saturu, kā arī apstiprināja dokumentu, ko saņēma tā laika absolventi. Izlaiduma eksāmenu prasības bija līdzīgas mūsdienu prasībām un viena no to nozīmīgākajām sadaļām bija – nodarbības vadīšana skolas vecuma bērniem un savas izvēlētās vadītāja darbības aizstāvēšana. Pirmie izlaiduma eksāmeni notika 1923.gada 23.-27.jūlijā un tā paša gada 8.augustā LFII Padome, rīkojoties saskaņā ar Ministru Kabineta 1921.gada 6.septembra lēmumu, nolēma izsniegt vai neizsniegt beigšanas diplomu, piešķirot vai nepiešķirot skolotāja tiesības. LFII savu darbību beidza 1925.gadā un tā pastāvēšanas 5 gados (1921.-1925.g.) tika sagatavoti un atestēti 79 vingrošanas (fiziskās audzināšanas) skolotāji.

            Ņemot vērā fiziskās audzināšanas nozīmīgumu un nepieciešamību pēc fiziskās audzināšanas skolotājiem skolās, 1926.gada 2.oktobrī pie Latvijas Tautas universitātes atvēra Fiziskās audzināšanas institūtu (LTU FAI). LTU FAI darbības pamatā tika izmantotas bijušā institūta organizāciju, studiju vispārējo raksturu un prasības. Institūts darbojās pēc Izglītības ministrijas apstiprinātiem plāniem un programmām, studiju ilgums 3 gadi. Par LTU FAI vadītāju nozīmēja Izglītības ministrijas fiziskās audzināšanas inspektoru Voldemāru Cekulu.

            LTU FAI savā darbības laikā (1929.-1940.g.) sagatavoja 189 fiziskās audzināšanas speciālistus, no kuriem 179 saņēma diplomu par institūta beigšanu, bet 10 – par studiju kursa noklausīšanos. Savu darbību LTU FAI izbeidza 1940.gadā un tā vadītājs Voldemārs Cekuls 1941.gada 14.jūnijā tika deportēts.

            Laika periodā no 1921.gada līdz 1940.gadam institūtu absolvēja praktiskajam darbam sagatavoti 267 fiziskās audzināšanas skolotāji.

            Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts (LVFKI) darbu uzsāka 1946.gada 1.janvārī ar LPSR Tautas Komisāru Padomes lēmumu. LVFKI praktisko studiju darbu uzsāka 1946.gada janvārī Rīgā Aspazijas (toreiz Padomju) bulvārī 6, kur speciālu telpu nebija un mācību vajadzībām telpas bija jāīrē. Situācija nedaudz uzlabojās 1946.gada 21.oktobrī, kad papildus tika piešķirtas telpas Kaļķu ielā 3. Savukārt, 1951.gadā institūts ieguva telpas Kalpaka (toreiz Komunāru) bulvārī 10 un Vēstures ielā 4. Infrastruktūras uzlabošanās notika 1959.gadā, kad uzcēla LVFKI mācību un sporta kompleksu Brīvības (toreiz Ļeņina) ielā 333.

            Kā neatņemama sporta nozares augstskolas struktūrvienība visos laikos ir bijis Sporta klubs (SKIF), kas tika dibināts 1946.gada 4.oktobrī un visus augstskolas pastāvēšanas gadus tā darbinieki bija studentu un arī docētāju sportisko aktivitāšu organizētāji. Mūsu studenti visos laikos ir guvuši atzīstamus panākumus starptautiskajā līmenī, startējot un pārstāvot Latvijas un augstskolas izlašu komandu sastāvā gan pasaules, gan Eiropas, gan arī dažāda mēroga studentu sacensībās.

Augstskolā iegūstamo kvalifikāciju prestiža un ar to saistītais studentu skaita pieaugums, paaugstinātās prasības viņu profesionālajai sagatavošanai bija par iemeslu, ka 1982.gadā tika uzbūvēts vēl viens mācību un sporta bāzu korpusu, bet 1986.gadā – vieglatlētikas manēža. Pārveidi un paplašināšanos piedzīvoja arī 1959.gadā uzceltais 6 stāvu mācību korpuss un 1989.gadā institūta studenti ieguva papildus auditoriju telpas un kabinetus. 1994.gadā līdzās stadionam tika atklātas arī Zinātniskās laboratorijas telpas un šautuve.

LVFKI savas pastāvēšanas laikā līdz 1992.gadam sagatavoja 5522 speciālistus ar augstāko izglītību un 151 – ar vidējo speciālo izglītību.

1991.gada 5.novembrī Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija ar pavēli Nr.459 nosaka, ka turpmāk, lai pilnīgāk atspoguļotu augstskolas statusu un profilu, tās nosaukums būs Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA). Akadēmijas pirmā Satversme tika apstiprināta LR Augstākajā Padomē 1992.gada 10.martā.

Augstskolai noteikto darbības uzdevumu veikšanai Akadēmijā darbojās Pedagoģiskā fakultāte un laika periodā no 1983. līdz 1991.gadam darbojās arī Treneru fakultāte.

       Augstskolā studējošo skaits, salīdzinājumā ar 1946.gada rādītājiem, ir pieaudzis vairākkārt: no 2 mācību grupām 1946.gadā līdz 30 grupām, uzsākot 2015./2016.akadēmisko gadu.

Kvantitatīvi un kvalitatīvi pieaudzis ir arī akadēmiskā personāla skaits:

o    1946./1947.mācību gadā strādāja 38 pasniedzēji, t.sk. 1 profesors, 16 docenti, 7 vecākie pasniedzēji, 14 pasniedzēji un asistenti;

o   2016./2017.akadēmiskajā gadā augstskolā izglītojošo darbu nodrošina 87 docētāji, t.sk. 21 profesors, 16 asociētie profesori, 23 docenti, 10 lektori, 8 asistenti, 9 vadošie pētnieki un pētnieki, no kuriem zinātniskais grāds ir 55 docētājiem.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija darbības 95 gados savā attīstībā izgājusi vairākus etapus:

  • Latvijas Fiziskās izglītības institūts (1921.-1925.);
  • Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūts (1925.-1940.);
  • Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts (1946.-1992.);
  • Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (kopš 1992.gada 10.marta).

Augstskolas vadītāji un rektori:

§Mārtiņš KRŪZE, skolotājs (1921.-1922.);

§Jēkabs DILLE, ārsts (1922.-1925.);

§Voldemārs CEKULS, Izglītības ministrijas fiziskās audzināšanas inspektors (1925.-1940.);

§Ivans LAZURKA, armijas virsnieks, (1945.-1946.);

§Jevgeņijs SRETENSKIS, armijas pulkvedis, augstskolu pasniedzējs  (1946.-1951.);

§Nikolajs NEĻGA, fiziskās audzināšanas speciālists, pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents (1951.-1958.);

§Aleksis AILIS, sporta speciālists, docents, Nopelniem bagātais sporta darbinieks (1958.-1960.);

§Jurijs BERDIČEVSKIS, pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents,

   Nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbinieks (1960., 1962.);

§Andrejs EĻVIHS, vēstures zinātņu kandidāts, docents (1960.-1962.);

§Vladimirs MAKSIMOVS, pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents,

   Nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbinieks (1962.-1982.);

§Ilgvars FORANDS, pedagoģijas zinātņu kandidāts, profesors,

   Nopelniem bagātais fiziskās kultūras un sporta darbinieks (1982.-1988.);

§Uldis GRĀVĪTIS, pedagoģijas doktors, profesors (1988.-2008.);

§Jānis ŽĪDENS, pedagoģijas doktors, profesors (kopš 2008.gada).

Visi augstskolā studējošie un sekmīgi to absolvējušie ieguvuši augstāko izglītību un sagatavoti darbam ļoti dažādās konkrētajam laika posmam atbilstošās kvalifikācijās:

  • sporta (fiziskās audzināšanas) skolotāji;
  • bioloģijas skolotāji;
  • sociālo zinību (veselības mācības) skolotāji;
  • anatomijas un fizioloģijas skolotāji;
  • militārās mācības skolotāji;
  • sporta veidu (vecākie) treneri;
  • fiziskās kultūras (audzināšanas) pasniedzēji;
  • izglītības un sporta darba menedžeri;
  • aktīvā tūrisma menedžeri;
  • fizioterapeiti;
  • masieri;
  • rekreācijas speciālisti.

Augstskolas absolventi  laika periodā no 1921. līdz 2016.gada 1jūlijam (ieskaitot) = 10 272

t.sk. pa gadiem:

1922.g.

27

 

1960.g.

134

 

1986.g.

117

1923.g.

12

 

1961.g.

136

 

1987.g.

121

1924.g.

11

 

1962.g.

139

 

1988.g.

136

1925.g.

29

 

1963.g.

138

 

1989.g.

142

1929.g.

24

 

1964.g.

94

 

1990.g.

131

1931.g.

18

 

1965.g.

103

 

1991.g.

141

1932.g.

22

 

1966.g.

105

 

1992.g.

213

1933.g.

18

 

1967.g.

85

 

1993.g.

148

1934.g.

5

 

1968.g.

139

 

1994.g.

121

1935.g.

24

 

1969.g.

148

 

1995.g.

88

1937.g.

2

 

1970.g.

157

 

1996.g.

139

1938.g.

30

 

1971.g.

153

 

1997.g.

165

1939.g.

3

 

1972.g.

153

 

1998.g.

131

1940.g.

43

 

1973.g.

148

 

1999.g.

193

1948.g.

21

 

1974.g.

178

 

2000.g.

72

1949.g.

36

 

1975.g.

150

 

2001.g.

121

1950.g.

57

 

1976.g.

172

 

2002.g.

149

1951.g.

44

 

1977.g.

161

 

2003.g.

126

1952.g.

61

 

1978.g.

178

 

2004.g.

131

1953.g.

125

 

1979.g.

161

 

2005.g.

181

1954.g.

93

 

1980.g.

173

 

2006.g.

162

1955.g.

106

 

1981.g.

168

 

2007.g.

228

1956.g.

83

 

1982.g.

174

 

2008.g.

169

1957.g.

92

 

1983.g.

153

 

2009.g.

150

1958.g.

126

 

1984.g.

183

 

2010.g.

294

1959.g.

162

 

1985.g.

207

 

2011.g.

175

           

2012.g.

267

           

2013.g.

206

           

2014.g.

224

           

2015.g.

217

           

2016.g.

177

 

LSPA ir vienīgā augstskola Latvijā, kura koordinē un veic pētījumus sportā, kā arī izglīto sporta zinātnes speciālistus. Līdz šim zinātniskā darbība augstskolā galvenokārt noritēja katedrās, bet šobrīd zinātniskie pētījumi tiek realizēti arī 10 pētniecības laboratorijās:

o    Sporta psiholoģijas pētniecības laboratorija,

o    Sporta pedagoģijas attīstības pētniecības laboratorija;

o    Rekreācijas pētniecības laboratorija;

o    Augstu sasniegumu sporta teorijas un prakses pētnieciskā laboratorija;

o    Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pētniecības laboratorija;

o    Funkcionālo spēju un fizisko īpašību zinātniski pētnieciskā laboratorija;

o    Fizioterapijas un sporta medicīnas pētnieciskā laboratorija;

o    Sporta vadības pētniecības laboratorija;

o    Kinezioloģijas pētniecības laboratorija;

o    Fizisko daba spēju pētniecības laboratorija.

Turpinās darbs pie jaunu zinātniski pētniecisko struktūrvienību, piemēram, Rekreācijas un vides institūta, Skolotāju izglītības attīstības institūta, Kustību ergonomijas institūta izveides.

Kā tradīcija jau ilgus gadus ir ikgadējās docētāju un studentu zinātniskā konferences, kuru ietvaros tiek aprobēti docētāju un studentu pētījumi. Kā loģisks šo konferenču rezultāts ir ikgadējs izdevums sporta zinātnē – LSPA zinātniskie raksti.

 

Sports gandrīz ikvienam LSPA studentam ir bijis kā neatņemama dzīves sastāvdaļa. Studentu aktīvais dzīvesveids nosaka gan viņu dzīves kvalitāti, gan profesionālo sagatavotību.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas turpmākās darbības mērķis ir nodrošināt starptautiski atzītas kvalitatīvas studijas, attīstīt inovatīvu pētniecību sporta zinātnē un to integrēt studiju procesā, kas nodrošinātu kompetentu un konkurētspējīgu dažādu sporta speciālistu sagatavošanu Latvijas un starptautiskajam darba tirgum.

LSPA ilgtspējīgas augstākās sporta izglītības attīstības pamatvīzija ir:

            Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas kolektīvs, apzinoties sava darba nozīmīgumu un nepieciešamību, balstoties uz 95 gadu darbības tradīcijām, turpinās nodrošināt iespēju iegūt kvalitatīvu augstāko sporta izglītību Latvijā.

 

Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 11 oktobris 2017 13:41
 
LSPA

LSPA notikumu kalendārs

Autorizēšanās forma

Šī ir autorizēšanās forma LSPA iekštīklam. Problēmu gadījumā rakstiet uz Janis.Nicmanis@lspa.lv.



Sadarbības partneri

Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs

Sadarbības partneri

Reklāmkarogs

Vārda dienas

Aleksandrs, Doloresa

Reklāma